Fatafehi

Mei he Wikipedia
HOKOHOKO ʻO E HOUʻEIKI ʻENAU FAKANOFO
tokotaha naʻe fetongiTuʻi Tongatokotaha hoko
ʻUluakimata IFatafehiKauʻulufonua III
fakanofo~1600
fakamālōlō


Puha TUPUʻANGA
(tohi hohoko)
Fatafehi
(tangata—~1600—)
ʻene mātuʻa ʻeiki→ʻUluakimata I Mataukipā←fehuhu
tokouaSinaitakalaʻilangilekaFatafehi
ʻohoana I Kaloafūtonga
fānauʻEkutongapipiki Kauʻulufonua III
ʻohoana II Alaitokaloto
fānau


Ko e sino (mo e ngaahi meʻa kotoa pē) ʻo e Tuʻi Tonga ʻoku toputapu ʻaupito, ʻoku ʻikai ʻi ai ha kakai Tonga ʻoku lava ke ala ki ai. Ko ha tātatau mei Tonga naʻe ʻikai lava. Kā ko Fatafehi naʻa ne fiemaʻu ʻa e tātatau. Naʻa ne hāʻele atu ki Manono ʻi Haʻamoa pea naʻa ne maʻu ʻa e konga ʻuluaki ʻo hono tātatau. Ko tufunga tātatau mei Haʻamoa, ko ia foki, naʻe puke koeʻuhi ʻene ala ki he Tuʻi Tonga, ʻoku pupula hono sino, pea naʻa ne mate.

Naʻe toki hāʻele ʻa Fatafehi ki Haʻamoa, ki Manuka he taimi ni, ke fakakakato hono tātatau. ʻOsi he ngāue, naʻe puke foki ʻa tufunga tātatau ʻeni, ʻoku pupula hono sino, pea naʻa ne mate.

Mei he taimi ko ia, naʻe tupu ʻa e hingoa fakatenetene ʻo Fatafehi ko Fakaua-ki-Manuka. Ko e ngaahi kie hingoa ʻoku manatuʻi ki he hisitōlia ʻeni ko Valatauotuimanuʻa (Vala tau ʻo e Tuʻi Manuka) mo Vaofumoolosega (Vā ʻo Ofu mo Olosenga).

  • I.C. Campbell, Island kingdom, Canterbury university press, 1992, 2001
  • Adrienne L. Kaeppler, Kie hingoa: Mats of power, rank, prestige and history. JPS Volume 108, p 168-232; 1999 [[1]]